Manas attālinātās mācības

Iepriekš minētais virsraksts ir ņemts no grāmatas, kuru nesen publicēja mūsu nodaļa, par to, ko mēs apguvām šajā 2020. gada pavasara semestrī. Mūsu universitātē notiek rakstiskās tulkošanas (EMT) un mutiskās tulkošanas, konferenču tulkošanas (EMCI), audiovizuālās tulkošanas maģistra kursi, kā arī tulkošanas, rediģēšanas un terminoloģijas attālināto mācību kursi.

Parasti studenti un pasniedzēji tikās klātienē, bet 2020. gada martā radikāli mainījās mācību apstākļi. Mēs sapratām, ka vismaz uz šo brīdi šī ir mūsu jaunā ikdiena, un cerējām, ka tas tuvākajā laikā mainīsies. Šajā neparastajā laikā mēs turpinājām savu ierasto mācību darbu, kā arī apguvām jaunas prasmes, nianses un zināšanas. Turpinājām arī uzdot sev un studentiem jautājumus saistībā ar to, kā pasniegt attālinātās mācības priekšmetos, kuros individuālā klātbūtne ir ārkārtīgi svarīga un novērtēta. Kāds ir vispiemērotākais uzdevumu daudzums, kas ļauj studentiem sasniegt pietiekamu kompetences līmeni, saglabājot atbilstošu darba slodzi pasniedzējiem? Kā vislabāk organizēt mācību procesu? Vai šis process ir sinhrons, asinhrons vai abu sajaukums? Kādu platformu(-as) izmantot? Kā organizēt eksāmenus, lai tajos novērtētu studentus pamatoti, godīgi un sniegtu visiem dalībniekiem vienlīdzīgas iespējas? Un kā mūsu izvēles iekļaujas universitātes institucionālajā sistēmā?

Šie jautājumi un dažas uz tiem sniegtās atbildes bija pamats pētījumam, kuru mēs publicējām 2020. gada beigās. Pētījumā aplūkoti jautājumi par mācību telpām, platformām un eksāmeniem, kā arī tulkotāju, audiovizuālo tulkotāju, tulku un doktorantu apmācībām. Viena no autorēm, Silvija Kovalika-Deāka (Szilvia Kovalik-Deák), apraksta klātienes mācību maiņu uz mācībām tiešsaistē šādi:

Auditoriju lēnām piepildīja studenti. Visi runāja vienlaicīgi, kas bija kā parasti pirms lekcijas sākuma. Kāds students mani uzrunāja un apjautājās par kādu tulkošanas problēmu. Telpā vienmēr bija jūtama kņada. Tad es pagriezos pret studentiem un jautāju to pašu, ko vienmēr, proti, kā viņi jūtas šajā skaistajā pavasara dienā. Mēs runājām franču valodā, kas ir mūsu ierastā darba valoda. Es uzdevu jautājumu katram dalībniekam, lai pievērstu viņa uzmanību lekcijai. Seminārā tiek īstenota mijiedarbība starp studentu un pasniedzēju, un studentu starpā. (2020:6)

Ekrānu lēnām piepilda studentu sejas. Kā parasti lekcijas sākumā mēs dažas minūtes aprunājamies. Studenti nerunā vienlaicīgi un visiem ir iespēja izteikties. Fonā redzu, kā mana studenta kaķis slinki staipās un nolec no galda. Bence atkal ir aizmirsis ieslēgt mikrofonu, tādēļ man nākas viņam par to atgādināt. Pēc tam, kā vienmēr, es vēršos pie saviem studentiem un jautāju, kā viņi jūtas šajā skaistajā pavasara dienā. Mēs runājam franču valodā, kas ir mūsu ierastā darba valoda. Es uzdodu jautājumu katram dalībniekam, lai pievērstu viņu uzmanību lekcijai. Seminārā tiek īstenota mijiedarbība starp studentu un pasniedzēju, un studentu starpā. Nedaudz atšķirīgi, tomēr gandrīz tāpat kā ierasts... (2020:16).

Daži kolēģi izmantoja aptauju, lai noskaidrotu, vai tie rīki, kurus viņi izmantoja, bija noderīgi, savukārt citi izmantoja mākslīgo intelektu, lai pārbaudītu studentu progresu mācību gaitā. Mēs esam sapratuši, ka subtitrēšanas, tulkošanas projektu vai konferenču tulkošanas kursus var pasniegt arī tiešsaistē atbilstoši pieņemamajam standartam. Es neesmu pārliecināta, vai šī ir mūsu jaunā ikdiena, bet jebkurā gadījumā, visām mūsu tiešsaistē izmantotajām metodēm ir elementi, kurus mēs noteikti pielietosim, atgriežoties mācību telpā. Tie ir apjomīgi uzdevumi, kas nav nedz printēti, nedz saņemti e-pastā, bet gan augšupielādēti mācību vadības sistēmās un diskos. Tāpat tagad varam izmantot jaunās platformas un aplikācijas, kuras esam apguvuši, tās var sekmīgi papildināt klātienes mācību komunikāciju, izmantojot mākslīgo intelektu, lai uzdotu un labotu uzdevumus, kuri ir izpildāmi arī bez cilvēka iesaistes. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais, ir milzīgā elastība un motivācija gan no studentu, gan no augstskolas pasniedzēju puses, kas ļāva un vēl joprojām ļauj mūsu kursiem būt veiksmīgiem šajā neierastajā laikā.

Grāmatas noslēdzošais raksts dod vārdu studentiem. Studenti atbildēja uz atvērta tipa jautājumiem par mācību gaitu 2020. gada pavasara semestrī.

Manuprāt, mums izdevās iegūt to labāko no šīs situācijas. Ar to es mūs visus apsveicu!!! :* (Robina, 2020:189)

2020. gada beigās mūsu grāmata tika izdota ungāru valodā, un 2021. gada maijā iznāks tās angļu valodas versija.