Sociālie mediji un tulkotāji: Pētījums

Sociālo mediju mārketinga stratēģija, https://todaytesting.com saskaņā ar CC BY 4.0C BY 4.0

Kad 2017. gadā publicētais Eiropas Tulkošanas maģistra studiju programmu sadarbības tīkla (EMT) jaunais pamatprincipu kopums vēl bija tikai sagatavošanā, notika zināmas diskusijas par nepieciešamību iekļaut kompetenci Nr. 24 “Atbildīgi izmantot sociālos medijus profesionāliem nolūkiem”, kas ietilpst Personīgo un starppersonu kompetenču jomā. Daži kolēģi uzskatīja, ka 21. gadsimtā tas ir būtiski, savukārt citi – ka būt izcilam tulkošanas jomas profesionālim ir iespējams arī bez sociālo mediju konta. Otrajam no viedokļiem nenoliedzami ir savs pamatojums, taču viens no galvenajiem argumentiem, uz ko atsaucās kompetences Nr. 24 iekļaušanas atbalstītāji, bija tas, ka tulkotāji, jo īpaši pašnodarbinātie tulkotāji, veido ļoti aktīvu kopienu sociālajos medijos un ka zināšanām par sociālo mediju lietošanu profesionāliem nolūkiem noteikti varētu būt vērtība tulkošanas tirgū, tādēļ tulkošanas programmās tās būtu īpaši jāattīsta. Jomas profesionāļi regulāri sniedz padomus sociālo mediju efektīvā lietošanā (skatīt, piem., Nikolas Adamsas (Nicole Adams) The Little Book of Social Media Marketing for Translators: Network – Learn – Profit (Sociālo mediju mārketinga piezīmes tulkotājiem: Sadarboties – mācīties – gūt labumu), kas pieejams tiešsaistē vai emuāru ierakstos, piem., šeit). Arīdzan tulkošanas pētnieki pēdējā laikā pievērsušies šī jautājuma izpētei, kā redzams 2017. gadā iznākušajā Renē Dežardēnas (Renée Desjardins) grāmatā Translation and Social Media: In Theory, in Training and in Professional Practice (Tulkošana un sociālie mediji: Teorija, mācības un profesionālā prakse).

 

Lai izvērtētu sociālo mediju apguves nozīmi tulkošanās programmās, nepieciešams noskaidrot profesionālu tulkotāju klātbūtni sociālajos medijos. Ja mēs vēlamies, lai studenti saprastu, kāpēc ir svarīgi būt aktīvam sociālajos medijos un kāds labums no šādas aktivitātes varētu būt, mums viņiem jāpastāsta, kuras personas tad īsti ir dažādās sociālo mediju platformās faktiski klātesošas, kādēļ un no kādām aktivitātēm profesionāļiem tiešām varētu būt kāds ieguvums. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, 2020. gada pavasarī tiešsaistē notika pētījums (izmantojot – jā, tieši tā – sociālos medijus). Šajā emuāra ierakstā sīkāk aprakstīti rezultāti un to interpretācija.

Kas piedalījās aptaujā?

Anketa “Sociālie mediji un tulkotāji” tika publicēta tiešsaistē 2020. gada aprīlī, izmantojot Google Forms anketu, un ietvēra 14 jautājumus. Atbildes bija pilnībā anonīmas, un netika prasīta nekāda personīga informācija. Anketa tika izplatīta sociālajos tīklos (LinkedIn un Twitter). Anketa bija pieejama vienu mēnesi, un tika apkopotas 188 atbildes.

Lielākā daļa respondentu ir pašnodarbināti tulkotāji (81,7 %), pārējie – privāto aģentūru/uzņēmumu darbinieki (8,6 %) un valsts sektora darbinieki (5,9 %). Lielākā daļa respondentu atrodas Eiropā (85,4 %), savukārt 8,1 % – Ziemeļamerikā, 2,7 % – Dienvidamerikā, 1,6 % – Āzijā, un 1,1 % atrodas Āfrikā vai Austrālijā. Ģeogrāfiskās pārstāvības nevienmērīgumu, visticamākais, izraisīja tas, ka sākotnēji anketa tika izplatīta LinkedIn un Twitter kontos. Vairums respondentu ir vecumā no 26 līdz 39 gadiem (39,8 %) vai 40-54 gadus veci (38,7 %), savukārt tikai 15,6 % un 5,9 % ir attiecīgi vecāki par 55 gadiem vai jaunāki par 25 gadiem. 41,4 % respondentu bez sociālo mediju konta ir sava tīmekļvietne profesionālām vajadzībām, taču 43 % nav nedz savas tīmekļvietnes, nedz emuāra, kas nozīmē, ka sociālie mediji ir viņu vienīgā klātbūtne tīmeklī. Tikai ļoti mazai daļai respondentu (11,3 %) ir gan emuārs, gan sava tīmekļvietne profesionālām vajadzībām.

Kuri sociālie mediji?

Sociālo mediju ir daudz un dažādi: daži no tiem ir nenoliedzami profesionāliem nolūkiem domāti (piem., LinkedIn, Viadeo), un daļu dažkārt uzskata par tikai izklaidei domātiem (piem., Facebook, Twitter, Instagram, WhatsApp^[i]). Izņemot The Open Mic, neviens no tiem nav domāts tieši (pašnodarbinātiem) tulkotājiem un tulkiem. Tieši tādēļ bija interesanti paraudzīties, kuros sociālajos medijos tulkotāji ir pārstāvēti, kurus medijus tie izvēlas savām profesionālajām vajadzībām un arī kuri mediji tiešām palīdz profesionālo mērķu sasniegšanā. Rezultāti ir apkopoti šajā grafikā. Šie ir pieci tulkotāju visaktīvāk izmantotie sociālie mediji: LinkedIn (91,9 %), Facebook (81,2 %), Twitter (68,8 %), WhatsApp (66,1 %) un Instagram (49,5 %). Rezultāts ir tāds pats arī jautājumā par profesionāliem mērķiem izmantotajiem medijiem, kaut gan atšķiras procentuālais sadalījums un secība: 88,2 % tulkotāju izmanto LinkedIn profesionāliem nolūkiem, otrajā vietā ir Twitter ar 53,8 %, savukārt Facebook profesionāliem nolūkiem izmanto 44,1 % tulkotāju (tā ir tikai puse to tulkotāju, kam ir Facebook konts). 4. un 5. vietā ir WhatsApp (21 %) un Instagram (14 %), kas varētu šķist nedaudz pārsteidzoši, taču nepārprotami liecina, ka saistībā ar savu profesionālo darbību tulkotāji ir pārstāvēti daudzos dažādos sociālajos medijos. Kopumā katram mūsu aptaujas respondentam ir vidēji 4,3 aktīvi sociālo mediju konti.

Atbildes uz jautājumu, kuri sociālie mediji tulkotājiem tiešām ir palīdzējuši sasniegt profesionālos mērķus, rāda vien nedaudz citādu ainu: lai arī pirmajā vietā ar 75,8 % joprojām ir LinkedIn, otrajā vietā ar 38,2 % ir Twitter, trešajā – Facebook ar 26,3 %, WhatsApp šoreiz ceturtais ar 7,5 %, un piektajā vietā ar 3,2 % pārsteidzošā kārtā ierindojas Academia – pētniekiem domāta privāta platforma, par kuru tulkotāji norāda, ka šī vietne tiem palīdzot sasniegt personīgos mērķus (lai gan daudzi pētnieki tieši iebilst pret šīs sociālās vietnes izmantošanu, skatīt, piem., šeit vai šeit). Tas varētu likties pārsteidzoši, tāpēc ka bieži dzirdēti apgalvojumi, ka nozares profesionāļi ir atrauti no akadēmiskās pētniecības valodniecībā vai tulkošanā.

Facebook, Twitter, un arī LinkedIn gadījumā vērojama neatbilstība starp sociālo mediju lietotāju kopējo skaitu un to daļu, kas apgalvoja, ka esot guvuši labumu savai profesionālajai darbībai – tas liecina, ka ne visi tulkotāji gūst labumu no savas klātbūtnes tiešsaistē.

Jāņem vērā, ka aptuveni 10 % respondentu ir minējuši arī citus sociālos medijus, tostarp Xing, kas uzskatāms par LinkedIn konkurentu Vācijā. Atbildēs retāk minēti ProZ un TranslatorsCafé.

Kādam nolūkam?

Profesionāli tulkotāji sociālos medijus izmanto daudziem dažādiem nolūkiem. Saziņa ar citiem kolēģiem (79 %), informācijas meklēšana (78,5 %) un iepazīšanās ar jaunumiem nozarē (66,7 %) – tie varētu būt populārākie iemesli. Klientu meklēšana (tiešo klientu meklēšana (52,2 %) vai aģentūru/LSP (valodu pakalpojumu sniedzēju) meklēšana (40,3 %)) faktiski tiek minēta retāk. Tulkotāji tikai retumis izmanto sociālos medijus, lai atrastu kolēģus un piešķirtu tiem tulkošanas projektus (10,2 %) vai lai atrastu praktikantus (1,7 %), taču tas droši vien ir skaidrojams ar to, ka vairums mūsu respondentu ir pašnodarbināti tulkotāji (81,7 %). Turklāt izskatās, ka ceturtdaļa tulkotāju sociālos medijus izmanto izglītības ieguvei un 16 % no tiem informācijā par savām ikdienas gaitām dalās ar citiem attiecīgās kopienas dalībniekiem. Kategorijā “Citi” respondenti ir norādījuši ziņojumus par konferencēm, informācijas meklēšanu savā specialitātē, diskusijas par terminoloģiju un savu publikāciju reklamēšanu.

Kopumā vērojama diezgan liela atbilsme starp gaidīto (“mani profesionālie mērķi ir”) un rezultātiem (“man jau ir izdevies”), izņemot gadījumus, kad sociālie mediji tiek lietoti nolūkā atrast darbu (tiešos klientus un aģentūras/LSP sadarbībai). Jāpiezīmē, ka septiņi respondenti (3,7 %) ir norādījuši, ka sociālie mediji nekad nav palīdzējuši sasniegt profesionālos mērķus, un vienā atbildē norādīts, ka tas izdevies tikai zināmā mērā.

Vairums profesionālo tulkotāju sociālajos medijos pavada vidēji 5-10 stundas nedēļā un šādu ieguldījumu uzskata par vērtīgu tikai zināmā mērā; savukārt tikai 0,5 % no viņiem sociālos medijus uzskata par laika tērēšanu, 34,9 % tos neuzskata ne par ko vairāk kā vien patīkamu laika pavadīšanu, turpretī līdzīgs procents (32,8 %) savā pārliecībā iet tālāk un uzskata, ka sociālie mediji ir labs ieguldījums karjeras veidošanā. Tikai 17,2 % uzskata savu klātbūtni sociālajos medijos par nepieciešamību.

Vairums mūsu respondentu nav īpaši mācījušies lietot sociālos medijus profesionālajām vajadzībām (79,6 %), un mazāk par pusi no viņiem (47,9 %) piekrīt vai noteikti piekrīt, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas par regulējumu, kas attiecas uz sociālo mediju izmantošanu profesionālajām vajadzībām (konfidencialitāte, intelektuālais īpašums, godprātība u.c.), savukārt 33,3 % respondentu šādam apgalvojumam nedz piekrīt, nedz nepiekrīt. Nav nekāds pārsteigums, ka 81,2 % respondentu piekrīt vai noteikti piekrīt, ka studentiem vajadzētu īpaši apgūt sociālo mediju lietošanu profesionālajām vajadzībām – tam (noteikti) nepiekrīt tikai 1 % respondentu.

Secinājums

Mūsu aptauja liecina, ka sociālajiem medijiem nepārprotami ir atradusies vieta profesionālu tulkotāju ikdienas dzīvē – vidēji 4,3 sociālo mediju konti katram profesionālim un vismaz 5 stundas tiešsaistē vairumam respondentu. Savukārt, vērtējot, ko ar šādu tiešsaistes aktivitāti var sasniegt, īpaši, ja runājam par informāciju, kas attiecas uz tulkošanas nozari un tehnoloģiju attīstību, liekas pamatoti uzskatīt, ka topošajiem profesionāļiem vajadzētu labi prast izmantot sociālos mediju profesionāliem nolūkiem. Tādēļ kompetences Nr. 24 “Atbildīgi izmantot sociālos medijus profesionāliem nolūkiem” iekļaušana EMT ietvarā liekas pamatota.

Atsauces

Adams, Nicole Y. 2013. The Little Book of Social Media Marketing for Translators: Network – Learn – Profit. North Charleston, SC, United States: CreateSpace Independent Publishing Platform. Pieejams tiešsaistē.

Desjardins, Renée. 2017. Translation and Social Media: In Theory, in Training and in Professional Practice. London: Palgrave.

Grassili, Chiara. 2015. The Ultimate Guide to Social Media for Translators. Emuāra ieraksts par A Translator’s Thoughts, https://translatorthoughts.com/2015/10/social-media-for-translators/.

 

Vēlos pateikties 188 respondentiem, kuri atvēlēja laiku, lai atbildētu uz tiešsaistes anketas jautājumiem. Pateicos arī Čārlzam Edijam (Charles Eddy), kurš rediģēja anketu, un Džosam Morkensam (Joss Moorkens), kurš rediģēja emuāra ierakstu.

[i] Var diskutēt par to, vai WhatsApp ir sociālais medijs vai ziņojumapmaiņas platforma. Liekas, ka šajā jautājumā nav vienprātības, un ir argumenti gan pret, gan par to, ka WhatsApp uzskatāms par sociālo mediju platformu, bet mēs nolēmām to savā anketā iekļaut.